AUTENTISKA DEJA, AUTENTISKA BALSS UN AUTENTISKA ES. INTRO

Pēdējos mēnešos arvien biežāk aizdomājos par visām pasaulē radītajām terapijas metodēm, kustību un deju veidiem, par neskaitāmajiem terapijas instrumentiem - to ir tik daudz, ka galva reibst, kad atzūmojas un ierauga visu to pārbagātību. 

Savā dzīvē esmu mēģinājusi daudz un, jo vairāk esmu mēģinājusi, jo domīgāka kļuvusi - no viena esības rāmja nākamajā, arvien sapītāka un noslēgtāka. Vajadzētu taču būt pavisam citādāk - pieredzes bagātina, paplašina, atbrīvo. Taču vienā vietā jāelpo caur degunu, nākamajā caur muti, citā - caur dzemdi, vienā vietā aicina sarunāties ar eņģeļiem un citām kosmosa būtnēm, kamēr citā eņģeļi un kosmosa saturs ir ezotēriski pasaku tēli un noiets etaps, vienā vietā tevi sauc par Dievieti un aicina uz dieviešu dejām, bet kādā citā šis vārds izraisa smaidu - vienīgais, kas ir reāls, ir Dvēsele un Gars, un pārējais viss ir bērnudārznieku rotaļas. Tā teju ar visu. Vienam deķim miljons stūru un visi silti, ja īstajā brīdī pavilkti.

Un tad aizdomājos - ikkatru metodi, meditāciju vai deju kādā brīdī kāds ir radījis, lai palīdzētu pats sev, un tālāk šīs metodes ir turpinājušas savu ceļu, palīdzējušas daudziem citiem un vienā brīdī mēs vairs neuzdodam jautājumus - vai tieši šī kustība ir tas, kas ir vajadzīgs man. Mēs vienkārši darām, jo priekšā stāvošais skolotājs saka, ka tā ir pareizi, jo tas izskatās smuki, jo tas visamkampalīdz, un vispār - skolotājam ir izglītība, sertifikāti, pieredze. Esmu bijusi desmitiem brīnišķīgās nodarbībās, kur man ir bijis interesanti, vai kur esmu kaut ko pastaipījusi un kaut ko izkustinājusi - gan ķermenī, gan zemapziņā. Taču nesen attapos, ka tas viss ir vedis mani arvien tālāk no sevis... neko neizslēdzot un nenoliedzot, par ikkatru instrumentu un tikšanos esot dziļā pateicībā, jo ikkatrs mani kādā dzīves posmā ir atbalstījis. Taču aptvēru - ja turpināšu sekot citu radītajam, es nekad pa īstam nepiedzīvošu autentisku sevi - neatklāšu, kāda esmu kad esmu. Pat ar kokiem, izrādās, ir pareizi jāterapetizējas, nevis tā, kā jūtu.

Balss. Pateicoties spēcīgajai balsij, astoņpadsmit gadu vecumā nokļuvu korī "Balsis", vēlāk nokļuvu Anitas Garančas vadītajā aktieru korī "Zvani", taču, jo tālāk pa dzīvi gāju, jo sapītāka kļuva mana balss - bez sajēgas lēkāju līdzi visām notīm, spiedu balsi kaklā, centos kačāt diafragmu, un tā arī nesapratu, kāpēc mana balss organiski skan tikai ļoti zemajos reģistros. Jutos nepilnīga, jo jau pie sol balss vienmēr salūza un aizgāja kaklā, un visas normālās dziesmas taču ap sol un la vien grozās. Attiecības ar savu balsi biju tik ļoti sačakarējusi, ka pirms diviem gadiem stāvēju kora rindās un jutos kā nelegāli iefiltrējusies - kā kaut kāda trešās šķiras dziedātāja, kas lieki aizņem vietu. Pēdējos pāris gados aizvēros pavisam un dziedāju tikai domās. Zināju, ka mana balss ir garām.

Deja. Jogas un deju nodarbībās vienmēr esmu jutusies kā tizlene, kura labāk pa aizmuguri savā nodabā - man nekad nav sanākušas ne tās jogas kustības, ne tie deju soļi, ko skolotājs rāda - pārāk stīva, pārāk šitāda un pārāk tāda. Un tad samierinājos ar domu, ka skolotājs arī ir samierinājies - esmu finansiāls resurss un lai jau daru kā varu - tāpat nebūs no manis nekas dižs. Palēnām aizvēros pavisam un dejoju tikai tad, kad neviens neskatās.

Taču mani nelika mieru tās retās reizes, kad apkārtējie bija dzērienu un vispārējās jautrības apreibināti, un viņu reibuma piesegā es atļāvos norauties no ķēdes - dziedāju pilnā rīklē un dejoju tā, ka zeme put. Tādos brīžos atceros savu spēku - to, ka protu dejot kā neviens un dziedāt kā neviens. Manas ilgas pēc manis pašas joprojām bija manī. 

Esmu gadiem staigājusi aizvērusies, mēģinādama izdejot citu radītus deju soļus, ielauzīt balsi citu radītajās toņkārtās. Pēdējos mēnešos katru dienu krietnu stundu izdejoju sava ķermeņa kustības un arvien biežāk atveros savas balss vibrācijai, un... tas ir tik dziļš iekšējs spēks un resurss, ka vairs nespēju izlikties, ka tā nav. Caur sevi tuvāk sev. 

*Autentisks - tāds, kas saskan ar oriģinālu; tāds, kas pamatojas uz pirmavotu; neapšaubāms, ticams. 

*Neapšaubāms - tāds, kura patiesīgums neizraisa nekādas šaubas (par domu, uzskatu, faktu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apšaubīt.