Zemes vārdotāja
                                                                               
  • piezīmes
  • Stāsti par viņām
  • Latgales dziļdžungļu stāsti
  • DALOS
  • PAR MANI

Dziedināšanas epizode

10. aprīlis, 2022 pl. 14:41
Viņš gribēja, lai šajā nedēļas nogalē dodos uz Latgali - uz kādu kopā sanākšanu, kur virsrakstā ir rakstīts viņa vārds un uzvārds, un fotogrāfijā - viņa grāmata. Jau kādu laiku vairs neuzdodu jautājumus, vai man kaut kur ir jābūt vai nav, esmu atmetusi savu introversiju. Arī šoreiz pirmais impulss bija - lai notiek! Man noteikti tur kaut kas ir jāierauga, jāsadzird, un arī es kādam varēšu dot kādu impulsu. Taču jau nākamajā brīdī sāku airēties ar prātu un piemeklēt iemeslus, kāpēc man šoreiz nav jābrauc. 

- Lūdzu, dod kādu zīmi, vai man ir jābrauc uz Latgali vai nav, - no sirds sarunājos ar kosmosu. 

Man tiešām šķita, ka tas varētu būt mans prāts, kas grib aizlaisties no realitātes un ka šis noteikti nav piemērotākais brīdis, lai to darītu.

***

Esmu Latgalē un šī, deviņu gadu laikā, kopš viņu pazīstu, ir izrādījusies mana dziedinošākā pieredze šeit būšanai. Katra detaļa. Dzirdēt viņa sarunu ar māti. Pieredzēt, kā ir mainījusies vides enerģētika pēc tam, kad viņš ir izrunājies ar savu tēvu, un apjaust, cik tā ir vīrišķīga drosme - izrunāties. Pieredzēt viņa pieņemošo apskāvienu pēc tam, kad naktī atkal biju iekritus tajā pašā paternā, kurā sevi atceros kopš 19 gadu vecuma - sēdēju vakar tumsā uz mājas trepēm un pēkšņi atmiņā atausa pirmā reize, kad naktī biju skrējusi prom, jo kaut ko savā mazvērtībā biju uztvērusi personīgi. Kad pēkšņi ieraudzīju šo paternu, kas kā skabarga ir bijis klātesošs gan manās pirmajās attiecībās, gan šajās, es pēkšņi apstājos pussolī.

Un varbūt, ka visdziedinošāko pieredzi guvu brīdī, kad pateicu viņam "Piedod". Aplam neveikla epizode, jo atvainošanās nav mana stiprā puse. Savā mūžā kādam esmu atvainojusies vien uz rokas pirkstiem saskaitāmas reizes - mans paštaisnums ir bijis spēcīgāks. Domās pie sevis esmu spējusi atzīt ikkatru savu šķībo soli un atvainoties, taču skaļi šo vārdu pateikt ir bijis teju neiespējami - tā nav mana atvainošanās valoda. Mana atvainošanās valoda ir pēc laika iečubināties klēpī, taču man bija aizdomas, ka viņam mana vārdiskā atvainošanās varētu būt svarīgāka, nekā viņš to atzīst. Šoreiz mēģināju to pateikt skaļi, un tas izrādījās dziedinoši man pašai.



Veidots ar Mozello - labo mājas lapu ģeneratoru.