Parasta diena
Taču šī piesātinātā diena bija par ko citu. Kad pagājušā vasarā satiku Elīnu, man nebija ne jausmas, ka jau pēc dažiem mēnešiem mēs piedzīvosim sacred space kopradīšanas sinerģiju. Šorīt notika māsības pēdējais sirds aplis. Kā parasti, 10:00 pēc Latvijas laika un 9:00 pēc Šveices un Vācijas laika. Tas, kas aplī notiek, ir skaists medžiks, un par to lielā mērā jāpateicas Elīnai, kuras spēks slēpjas empātiskajā sirdssiltumā un dziedinošajā balsī. Vārdi, kurus viņa piemeklē, plūst vienkārši, taču trāpa. Tas ir tik savādi - vērot viņu, kura vēl nesen nenojauta, kas ir tas, kas viņai šajā dzīvē jādara. Sajust, kā raisās viņas ceļš...
Bet tad diena aizrāva realitātē. Divu stundu rinda pie CSDD, kur manā mašīnā aiz pārguruma ietriecās aizmugurējās mašīnas šoferis. Un neizietā mašīnas skate. Vējstikls jāmaina un bamperis. Nojaušu, kas man ar to jāsaprot. Un tad divu stundu triecientempā nomazgāju 36 logus - no iekšpuses un ārpuses. Un tad braucu pakaļ savam pusaudzim uz minipoli - viņš palīdz kādas mājas renovācijas darbos un pelna pats savu naudu. Mājupceļā vienkārši nopirkām picu, lai nav jādomā par vakariņām. Un tad tekstu darbu piedāvājumi, kuriem šodien laika tā arī nepietika...
Taču šorīt saullēktā es dejoju un saulrietā zīmēju!
