Garšīga enerģija
Patiesībā tikai izliekos, ka lasu. Manas iekšas plosa skumjas par pārības izskaņu, un es raudu. Atceros mūsu maģiskākās koppieredzes, no kurām skaistākā atmiņa ir par dienu, kad kāpām kalnā, no kura viņš parādīja man pavisam citu saulrieta Rāznas perspektīvu. Toreiz no pārsteiguma iekliedzos un smējos balsī. Vēlāk viņam par šo atcerēšanos uzrakstīšu, un viņš atbildēs, ka tieši šodien ir atcerējies to pašu - no visām neskaitāmajām maģiskajām koppieredzēm tieši šo.
***
No šīs digitālās dienasgrāmatas atkal un atkal izdzēšu iepriekšējo stāstu mandalas, jo enerģija manī nomainās pa dienām, un šobrīd krāt vecos stāstus savas dzīves svara apliecinājumam šķiet kā istabas stūrī krāt zirnekļu tīklus.
Šodien no kādas saņēmu fotogrāfiju ar gulbi kā atsauci uz manu neseno ierakstu par gulbja izplešanās efektu. Kāda cita atsūtīja fotogrāfiju ar dārzā strādājošu kailu sievieti kā atsauci uz manu aprīļa beigu ierakstu par dārznieces palīdzi. Taču šīs fotogrāfijas nespēju uztvert kā kaut ko ar savu dzīvi saistītu - savās enerģijās un sajūtās jau esmu citur.
Līdz dzimšanas dienai ir atlicis mazāk nekā mēnesis, un ļoti daudz kas vēl pagūstams, lai es varētu uzdāvināt sev skaistāko, ko viens cilvēks sev var uzdāvināt - garšīgu sevi. Šajās nedēļās tas paģēr vēl nepieredzētu klātbūtni savai dzīvei. Citi to sauc par apzinātību.