Serpentiādes piezīmes
Pēdējās pāris dienās no dažādām pusēm man ir nākuši impulsi, ka šis process un ap to notiekošais psihoemocionālais fons ir jādokumentē. Sākumā tā nešķita gudra doma, jo pēc pirmā bloga rakstīšanas, grāmatas iznākšanas un šķiršanās jutos trausla un ievainojama, atkal biju sākusi slēpties, lai sevi saudzētu. Taču tad aptvēru apgriezto maindfaku - pašsamazināšanās turpināšanās programma, tikai pārkrāsota citā grābekļa krāsā.
Man nav paredzēts nerakstīt - ja to nedaru, galvā notiek kaut kāds sastrēgums. Šodien mežā pieņēmu lēmumu sākt rakstīt dienasgrāmatu, jau apsvēru, uz kāda papīra rakstīšu, bet tad sasmējos - paaaag, šis viss jau vienreiz ir dzirdēts. Nebūs nekādas papīra rakstīšanas, tas būtu kārtējais haoss manā dzīvē. Man vajag sakārtotu tekstu, jo teksta sakārtota piefiksēšana sakārto un izkristalizē arī manas domas un dzīvi. Tātad šeit.
Ķirpizācija, heh? Ko tur daudz. Līdz savai dzimšanas dienai maija beigās rakstīšu šeit katru dienu. Disciplīna vairo disciplīnu. Cerams.