Divdabība
17. marts, 2024 pl. 16:40
Digitālās dienasgrāmatas ierakstos šobrīd sanāk mazliet iepalikt gan tāpēc, ka katra aktuālā diena ir spontāniem notikumiem un intensīviem serpentiādes elementiem tik piesātināta, ka to visu nav iespējams aprakstīt, gan tāpēc, ka joprojām cīnos sevī ar domu, kāpēc vispār kaut ko aprakstīt. Abas ziņas ir labas ziņas - kādreiz mani uz rakstīšanu raustīja ikkatra sīkākā detaļa, varēju rakstīt kaut piecus ierakstus dienā, ja uznāca notikumu un rakstīšanas plūdi. Šobrīd pat skaistākās sinhronitātes uz rakstīšanu nerausta, vien rada spēcīgu klātesamības sajūtu, un viss. Turklāt ar mani notiek tik maģiski intīmi stāsti, ka tos vienkārši gribas paturēt pie sevis un izgaršot, nevis izvazāt. Tāda, lūk, divdabība. Rakstīt un nerakstīt. Taču daudz par to netrinos - līdz vasaras sākumam esmu gan serpentiādē, gan rakstīšanā, un tālāk lai Dzīve rāda nākamos soļus.