La Mujer Tambor
- Any questions? - Ilarija smaidot teica, kad bija salikusi visas savas bungas pusaplī ap mani.
Jau nākamajā mirklī pār mani pārlaidās milzīgs šamaņu bungu airbus, kas kaut ko sakustināja manā dzemdē un visā ķermenī. Gulēju un raudāju.
- Wake up, you have been sleeping for too long, - bunga teica un pēc krietna brīža piebilda, - I'll be watching you.
- The Earth is calling us, - teica Ilarija, kad pēc miljons mirkļiem apsēdās man blakus.
Viss svarīgākais ar mani bija noticis tās dienas rītā un šamaņu bungu meistarklase bija vien kā tāds jaudīgs bonuss. Mēs bijām 15 - divpadsmit sievietes un trīs vīrieši, visi skaisti un spēcīgi kā tādi Herkulesi, Ozīrisi vai es nezinu kādi dievi. Katram līdzi sava personīgā šamaņu bunga, ikkatrs mauca savā maksimumā, teju katrs no savas pasaules malas. Un visam pa vidu es, kura blieza ārā visu savas balss un elpas spēku, manī bija atvērušies vēl nepiedzīvotas enerģijas dziļumi. Tā bija vieta un laiks, kur līdz dzemdei sajutu, ka esam vienas sugas.
Vienu brīdi šķita, ka maija beigās man jādodas Ilarijai līdzi uz Peru, lai piedalītos piecu dienu bungu retrītā kādā no Sacred Valley vietām - Inka pie Inkiem, tas tik būtu maģiski, haha. Taču neesmu droša, ka šobrīd man ir enerģija tik lielai naudas summai. Šķiet, ka tas ir prāts, kurš tur gribētu nokļūt, lai gan retrīta un citu notikumu datumi ir ārprātā sakrītoši ar datumiem, par kuriem man jau kādu laiku ir sajūta - tajā laikā došos ārpus Latvijas. Man tomēr šķiet, ka Dvēselei ir mazliet citi plāni attiecībā uz to, kur mani manā dzimšanas dienā aizvest.