Laitvorkere
Vispār es protu vislabāko. Vislabāko vietu, kur apsēsties, piemēram. Turpmāko vakaru pavadīju pie kamīna, kurā ik pa laikam ieliku bērza malkas pagali. Vēl es protu vislabākos draugus un līdzcilvēkus, un dažkārt vēlos, kaut varētu viņiem miljonkārtīgi atdarīt par viņu esību manā dzīvē.
P.S. Annikas Lankas klavierspēle bija ziljons reižu dvēseliskāka par mana iepriekšējās dzīves klavierelka Yan Tiersen neseno performanci kādā megapoles kultūrtelpā. Caur logu vērojot saulrietu, kas pletās aiz sirreālas Andrejostas betona ēkas, klausījos viņas sound check - tik trausla un maģiska viņa tur sēdēja pie vecajām, tikai vakar uzskaņotajām klavierēm, un nespēju nedomāt par enerģiju atšķirību - sadirst sev vairs nevaru un uz diviem krēsliem nosēdēt ne tik.
Foto: Zanda Landrāte-Bedrīte