I love you
8. aprīlis, 2024 pl. 18:19
Sirreāla diena, sirreāls vakars. Mežpļava pilna putnu čivināšanas un dzērvju klaigu. No mājas pamazām izvēdinājusies dūmu smaka - skurstenī ilgi nespēju iedabūt vilkmi, kliedzu uz degošajām malkas pagalēm, taču dūmu mutuļi turpināja piepildīt māju un gāzties laukā pa logiem un durvīm. Šķiet, bija pagājusi vairāk nekā pusstunda, kad ārā uzpūta neliels vējiņš, un dūmi sāka mutulizēties arī pa skursteni. Dejavu sajūta. Tas viss manā dzīvē reiz ir noticis, pat pašas grāmatā aprakstīts. Tikai šoreiz tas norisinājās par 95% mazāk dramatiski. Šoreiz mājās ir elektrība, es neskrienu ar spaini uz aku pēc ūdens un manī nav baiļu.Vakar atsāku serpentiādi un man nav ne jausmas, kas atrodas tajā, nupat no manis izbirušo šermuļu pusmetrā - kas ir tas, kas šoreiz no manis ir atdalījies. Kaut kas dziļi skumjš, katrā ziņā. Pirms šermuļmošķu izbiršanas vismaz miljons reižu paspēju noklausīties Woodkid "I Love You". Izkliegt vārdā nenosaucamo vecporgrammu, izraudāt, izdejot. Un tad atlaist no sevis zaļmelnu šermuļmošķu pusmetrā. Fakingfak. Mīlu sevi par savu drosmi. Ai, vienkārši mīlu - pa dziļo un bez kādiem par.