Kinematogrāfe*
Pēdējo desmit gadu laikā savu dzīvi vēroju kā filmu - domāju kinematogrāfiskā valodā, kā tāda scenāriste ālējos pa zemes virsu, nosaucot lietas un vietas savu sajūtu vārdā. Tā piemēram Maltas upes ieleju, kurā ar savu mīļoto ekspartneri nodzīvoju gandrīz gadu, kādā brīdī nodēvēju par Jukonas upes ieleju. Man tā bija vesela iekšpasaule un mēs abi - šīs pasaules supervaroņi, kuri mākslas filmas ietvaros katru dienu dara savas lielās lietas, pat ja tā ir tikai bērzu tāšu lasīšana novembra lietavās. Jo tālāk pa dzīvi eju un arvien reālāk aptveru, kas šī ir par spēli, jo vairāk atļauju sev izvēlēties, kādā filmā spēlēt, un sāku rakstīt arī pati savas filmas apzināto scenāriju, jo, nu, kamon - ja šī konkrēti ir spēle, tad kāpēc izlikties, ka tā nav?
Tātad, Milas un Brūsa kods plūst manā asinsritē, taču viņu nespēja veidot inteliģentas sarunas manām erogēnajām smadzenēm ir pārāk šaura esības forma - tāda pati kā Brūsa večalas tehnokrātiskā kabīne trīs kvadrātmertu lielumā. Man vajag ko vairāk, mana sievišķā puslode nespēj funkcionēt tikai askēzes un misijas rāmja ietvaros. Šajā dzīvē tādā pieredzē esmu bijusi, un sievišķais elements manī toreiz strauji izkalta, tāpēc šobrīd sev vairs nevaru sadirst - ja man pa ielu nāktu pretī vnk Brūss Viliss, es pagrieztos un bēgtu.
Ir vēl kāda filma, kuru esmu noskatījusies vismaz reizes simts, un filmas galvenā varone ir bijis teju mans alter ego. Pat filmas skaņu celiņa klaviernošu grāmatu iegādājos un pavasara rītos sēdos pie klavierēm, cik ļoti man patika būt tajās sajūtās. Keira Naitlija filmā Pride and Prejudice (2005) - inteliģenta un drosmīga rebele, pārmaiņu radītāja un sapņotāja, vienmēr ar grāmatu rokā, nevis adīkli. Un Misters Dārsijs - visi tie maģiskie kodi, ko sieviete vēlas sajust vīrietī, tik niansēti sapludināti vienā tēlā. Vīrietis, kurš daudz nerunā, bet izdara, kurš pasniedz roku, jāj uz zirga, kuram ir milzu muiža, un viņš spēj būt lielisks sparinga partneris dziļās un dzīvās sarunās, un tā tālāk un tā joprojām. Taču atkal - ja tas būtu tikai Misters Dārsijs bez Brūsa Vilisa misijas apziņas un līderisma elementa, es garlaicībā aizmigtu.
Tāpat ar abām sievietēm - Mila, kura vnk ir ieprogrammēta uz pasaules glābšanas misiju vienā brīdī vairāk atgādina sektanti, nevis dzīvu sievieti. Un Keira Naitlija - ja viņa turpinās tikai sapņaini vazāties apkārt, spēlēt klavieres un inteliģentā veidā izaicināt vīrieti uz emocionālo/garīgo izaugsmi, lai tad abi kopā ietusētu muižiņā un rīkotu inteliģences sanākšanas vakarus, well. Tas viss ir bijis. Atkārtot paternu? Noooope.
Sauciet mani par sapņotāju, taču Brūsa un Mistera Dārsija kombo ir reāls, tāpat kā Milas un Keiras Naitlijas kombo, vai jebkāds kombo, kas atbilstošs ikkatra iekšējam mīlotajam vai mīļotajai. Tā alķīmija vienā brīdī saplūst.. Nupat sasmējos, jo manu virtuālo dienasgrāmatu šobrīd pārsvarā lasa tās, kuras ir reālās, taustāmās pārībās, kamēr es te ālējos ar filmu varoņiem. Taču patiesībā mans stāsts nav par filmu varoņiem, caur puķēm runāju par reālām pieredzēm. Manā dzīvē visi šie elementi ir bijuši klātesoši, esmu tos jutusi, piedzīvojusi, taču neesmu varējusi savietot vienā kopbildē. Varbūt tāpēc, ka nekad neesmu zinājusi vai nodefinējusi, ko īsti vēlos un, pat, ja esmu nojautusi, vai esmu ļāvusi sev ticēt, ka manā dzīvē tas ir iespējams? Jo tā tikai filmās notiek. Sūda limitācija sociuma lielumā.
Mani joprojām neatstāj doma, ka pastāv filmas scenārijs, kuru vēl neesmu uzrakstījusi. Nu, tā, ka reāli - scenārijs, pēc kura tiks uzņemta reāla filma. Kad pirms dažiem gadiem mani uzrunāja kāda producente, jautājot, vai es nevēlos uzrakstīt kādu filmas scenāriju, man šķita, ka vēlos. Sāku pierakstu kladē veidot sižetu, taču uzkāros pie tā, ka man vairs nav interesanti atzelēt ciešanu un drāmu pārbāzto pagātni, pietiek ar grāmatu - tur viss ir atzelēts krustu šķērsu. Tagad sēžu pie rakstāmgalda un jūtu, kā manī uzjundī aizrautība, kā asinīs parādās karstums - izrādās, ka tas joprojām ir aktuāli, taču tikai tad, ja šis scenārijs ir mana autentiskākā versija, ja filmas tapšanas kopdarbā spēju sevi nenodot.
*Kinematogrāfija
www.tezaurs.lv