Zemes cilts
Pēc tam vārdu savienojums Zemes cilts pie manis ir atnācis vēl divas reizes. Inka no Zemes cilts. Dzirdu šo savā ķermenī, un manī viss atslābst, jo zinu, ka esmu mājās, ka lielā bilde liekas kopā - cauri gadiem palēnām nākušās atsevišķās skaņas saplūst vienā. Jo Zeme lūdza, Zemes balss, Zemes skaņa, Zemes deja, Zemes vārdotāja, the Earth is calling us, un tagad - Zemes cilts. Nevienā no šīm reizēm es nebiju ieslēgusi prātu.
Pēdējās pāris dienās mans prāts bija sācis trīties, bažīties, atcerēties, vērtēt, mērīt, baidīties, un es vairs nezināju, kur ir patiesība, taču biju pārgurusi no bēgšanas. Divas dienas gulēju zālē, ar seju ieurbusies zemē. Kā citi iet uz darbu, tā es gāju ārā gulēt ar seju zemē.
- Ļaujies šīs Zemes cilts plūsmai. Nebēdz, - izdzirdēju sevī.
Kaut ko tādu es savā prātā neizdomātu, pat ar visu savu rakstnieces-izgudrotājas supertalantu ne. Šo dienu veltīju, lai atslēgtu sevī Runnaway Bride programmu, kura, tiklīdz jūt, ka ir kaut mazākā iespēja pazaudēt savu brīvību vai autentiskumu, ka var atrauties sāpīti, ir gatava bēgt, pat nedodot notikumiem iespēju. Aiz inerces bēgt, zemapziņas atmiņu vadīta.
Bāc, ja es nevaru uzticēties vārdiem, kuri pie manis ir nākuši caur dziļu klusumu, caur zemes smaržu, caur mani pašu, tad kam vēl lai šajā pasaulē uzticos? Pārstāju trīties un ieslēdzu dziļu paļāvību. Stāvu. Ieklausos signālos no Zemes cilts.