Hailaitija #closure #newbeginnings
Vakara gaidās nolēmu ienākt sīkret gārdenā un padalīties ar savu pirms pāris nedēļām tapušo līdzšinējās dzīves hailaitu jeb izgaismojumu sarakstu - kas zina, varbūt tas iedvesmos vēl kādu paskatīties uz savu dzīvi atzūmotā versijā - cik niansēti daudzveidīgu dāvanu pilna tā ir. Vakarā, kad tapa saraksts, mana sirds pateicībā izpletās kosmosa lielumā - atmiņā nāca desmitiem notikumu, kurus ielikt izgaismojumu topā 100, taču bija jāizvēlas 10. Ar laika nobīdi to ir samērā viegli izdarīt, jo izkristalizējas būtiskākie slāņi. Aiz kadra ir palikuši neskaitāmie ārzemju ceļojumi un visādi citādi labumi. Izrādās, ka svarīgs un būtisks ir bijis kaut kas pavisam cits, nekā esam iedomājušies vai ceram. Interesantākais, ka nekad nevar zināt, kurš būs tas mirklis, kas izrādīsies dzīves īpašais izgaismojums, tāpēc ir vērts būt klātesošam, ieguldīties un ļauties ikkatrai minūtei.
💛 1 Saules Dievs Ra
Rāznas saulriets kalnā, kurā vīrietis man uzdāvināja Visumu - caur vienkāršu un siltu vēlmi pārsteigt, iepriecināt, parādīt, parūpēties. Un es to pieņēmu caur paļāvību, atvērtību, pateicību. Tīra mīlestība.
P.S. Šo izgaismojumu detaļās esmu aprakstījusi nākamajā sērijā.
💛 2 Vienpatība
Mani daudzpadsmit gadu garumā izveiktie ikvasaras vienpatības braucieni gar Kurzemes jūras krastu.. Īpaši saullēkti - tie mani ir iedvesmojuši dzīvot drosmīgāk, autentiskāk, tie ir atmodinājuši manī arvien spēcīgākus intuitīvos impulsus un manu pirmatnējo dabu. Saulrietiem parasti bija mazliet skumja vientulības garša.
💛 3 Bērns
Pirms gandrīz 17 gadiem man piedzima dēls. Caur viņu mācījos pieskarties, apskaut un teikt, ka mīlu. Arī šorīt iegāzos dīvānā blakus savam par galvastiesu garākajam puisēnam un ar pirkstu uzspiedu uz viņa degungala - sens inside joke. Viņš, protams, noburkšķēja, ka mammīte ir sajukusi prātā. Jā, no mīlestības un pateicības.
💛 4 Laimi var arī nopirkt
Pirms daudzpadsmit gadiem mans mīļotais eksvīrs un lieliskais dēla tēvs uzdāvināja man skaistāko pieredzi, ko toreiz par naudu Latvijā varēja nopirkt - biļeti uz Vestarda Šimkus koncertu Liepājas teātrī, rezervēja visdārgāko numuriņu viesnīcā Promenāde un iedeva man naudu, lai es varētu Vestardam nopirkt puķes un pasēdēt kafejnīcā. Dēlam toreiz bija viens gads, un viņi abi ar tēti tusēja pa viesnīcas smalko istabu, kamēr es, nopirkusi milzu pušķi, svētlaimīgi sēdēju 4. rindā pa vidu un biju vienīgā no skatītājiem, kas uzkāpj uz teātra skatuves, lai pateiktos Vestardam par viņa talantu un eneģiju. Un vakarā gulēju tai krutajā vannā, kas redzama viesnīcas fotogrāfiju katalodziņā. Laimes dažādās nokrāsas.
💛 5 Joyride
Kad ar savu mīļoto ekspartneri devos braucienā pa Rāznas ezera apkaimi meklēt mūsu mājas, nenojautu, par cik sirreāli episku un maģisku šis brauciens izvērtīsies. Šajā vietā gan vēlos pievienot teju visus mūsu braucienus - gan sabiedriskajā transportā, gan mašīnās. Pats braukšanas process vienmēr ir bijis tik aizraujošs un atklāsmēm piesātināts, ka, nonākot galapunktā, katru reizi esmu bijusi gandrīz vīlusies, ka esam jau klāt. Varbūt tāds ir bijis viss mūsu kopbrauciena stāsts - aizraujošs un atklāsmēm piesātināts, tāpēc esmu gandrīz vīlusies, ka esam jau atbraukuši, haha.
💛 6 Downlowd
Kādu nakti gulēju Maltas upes ielejā, un mani nesa nost kāda spēcīga enerģija. Tonakt nesapratu, kas ar mani notiek, visu nakti tā arī nevarēju aizmigt. Tā bija kāda spēcīga pārmīlestības doza, kas tika manī pludināta - jutu to vibrējam viscaur savam ķermenim un plešamies savā mīļotajā ekspartnerī, kurš gulēja turpat blakus. Brīžiem viņš pa miegam man pieskārās. Tie bija vien pāris minūšu mirklīgi pieskārieni, taču bieži un silti. No rīta izrādījās, ka arī viņš nav gulējis un ir novārtījies man blakus tieši tajā pašā enerģijā. Lai kas tur toreiz ar mums notika, tas šīs spēles ietvaros bija pa īstam. Tīras mīlestības daunlouds.
💛 7 Andalūzijas soundtreks
Kāzu ceļojums uz Andalūziju pirms daudzpadsmit gadiem notika laikā, kad ceļot uz Spāniju vēl šķita nereāli tālu - kā lidot Ameriku. Pa dienu ar vēl diviem draugiem braukājām apkārt pa Andalūzijas uzkarsušajiem ciemiem, izkaltušajiem laukiem un klusumā sanošajiem kalniem, vakaros devāmies uz kādu indie mūzikas festivālu, kas trīs dienas norisinājās senlaiku pilī bez jumta, kas atradās pārsimts metrus no Vidusjūras krasta. Morissejs bija viens no hedlaineriem. Omaigād. Un Renārs, viens no mūsu draugiem, toreiz man iemācīja, kā tas ir - dalīties. Viņš izvilka no somas savu pēdējo banānu un, pirms pats tajā iekodās, pajautāja, vai vēl kāds vēlas. Toreiz biju ļoti izsalkusi, tāpēc ļoti pateicīga par gabaliņu banāna. Tādu piedāvājuma žestu un tādu pateicību sevī toreiz piedzīvoju pirmo reizi. Šodien bieži vien esmu paēdusi jau no šī piedāvāšanas žesta vien, cik kruta tas šķiet.
💛 8 Vecāki, es un ārzemes
Tas viens ceļojums bērnībā uz Igauniju, kad braucām ar balto žiguli. Neko daudz neatceros, taču ārzemju brauciena ballītes sajūtu toreiz sevī iezīdu ar saldajiem, kraukšķīgajiem kviešu miltu salmiņiem. Uz kastes milzu burtiem bija rakstīts KORSIK. Atceros, kā atceļā no ārzemēm mašīnā ēdām korsikus, bija silti, visi laimīgi, apmierināti, omulīgi. Mieriņš.
💛 9 Māsa un es
Tā bija viena diena mūsu pusaudzībā. Mammai torei bija divi pāri brūnu krimplīna bikšu un, ejot uz dārzu novākt burkānus, mēs ar māsu prikola pēc tās bikses uzvilkām. Māsa izskatījās stilīgāk, es ne tik ļoti. Bet tas ok, jo viņa pēc dažiem gadiem kļuva par atpazīstamu modes dizaineri, kamēr es ne. Tātad, toreiz mamma bija darbā, bet mēs ālējāmies pa vagām - taisījām ritentiņus un tiltiņus, kritām melnzemē un no smiekliem vārtījāmies, dejojām apkārt burkānu lakstiem. Tīrs radīšanas prieks.
💛 10 Brālis. Māsa. Es. Spēle.
Pirms daudzpadsmit gadiem mans Nuf-Nufīgais, kārtīgais, loģiskais, prātīgais, asprātīgais, lieliskais brālis mūs ar māsu uzaicināja uz kādu skaistu vietu, lai iepazīstinātu ar savu draudzeni, savu tagadējo sievu. Visu vakaru sēdējām uz pirts lāvas un spēlējām kādu vārdu minēšanas spēli. Pēc tam neviens vairs nevarējām atcerēties, kā tā spēle īsti bija jāspēlē, taču visi atcerējāmies, ka tā bija kruta spēle.
Jau sākot šo sarakstu, zināju, ka ļaušu tam izplesties par vienu notikumu garākam, tikai nezināju, kurš no visiem 100 notikumiem tas būs. Re, kurš, izrādās.
💛 11 Savējās un savējie
Gan grāmata, gan mūsu pašradītais vienas frekvences sieviešu notikums, kas gan man, gan viņām parādīja, ka atbildes ir mūsos, ka varam radīt, ko vien gribam, ja zinām, ko gribam. Pašas radījām un pašas kaifojām. Savējo frekvences ir svētība - kā putni lidojam kaut kur paralēli un ar savu iekšspēku palīdzam cits citam šķērsot arī okeāna vētras.
Bet vispār tas, kas ar mani pēdējās divās sestdienās notiek šodienas realitātē, ir izgaismojumu izgaismojums - nejaušas, sponānas cilvēktikšanās, smiekli, prieks un dzīves sinhronitāšu dāvanas. Esmu kaut kādas Itālijas-Francijas-Spānijas-Latvijas korpažojuma māklsas filmas pirmā plāna aktrise. Izcila aktrise, starp citu.