Iemīlējusies
- Cik spēcīgs mans augums spalvainais, - ņurd velns dziesmā, un ragana manī iegaudojas, spēcīgā auguma strāvu ķermenī caurjuzdama.
Šis ieraksts ir mana prokrastinācija tam, kas šodien paveicams - metrogrāda ietvaros esmu pieķērusies pāris ghostwriting darbiem. Pirmais sanāca izcils, nākamais - nu, tā, uz ballēm astoņām. Šodien vēl viens teksts uzrakstāms, taču jau kuro dienu esmu samīlējusies tā, ka nespēju šim tekstam pieslēgt savu intelektu - imitēju kaut kādus literatūras avotu izpētes darbus, pierakstot kaut kādus citātus, kurus nekad neizmantošu.Esmu samīlējusies sevī notiekošajā viņš un viņa alķīmijā. Man nav ne jausmas, kāda veida metamorfozei vēl jānotiek - vai tas ir viņš, kurš izšķīst, vai viņa, kura izšķīst, lai notiktu pilnīga saplūsme. Manī viļņojas pirmsorgasmiskas sajūtas, un pirmspotenciāla sprādziens teju nes nost. Pagaidām mans prāts vēl mēģina ar lupatu kontrolēt okeāna plūsmu un līdz galam neļaujas - kaut ko airējas, jo apzinās, ka tas, kam patiesībā ir paredzēts notikt, tamī ir milzu draivs, un tas totāli atrodas ārpus nezināmā. Un tas ir skērī šit.
Kā būtu, ja kādam mēģinātu izstāstīt, ka tas, kurā tik ļoti esmu samīlējusies, atrodas manī? Kolosāla spēlīte, nekāds tur riču-raču n' stuff.